Vai pieņēmumu likums ir reāls vai zinātnisks?

Pieņēmuma likums ir Nevila Godarda popularizēta mācība, kuras pamatā ir zemapziņas spēks. Tajā apgalvots, ka cilvēka uzskati un pieņēmumi veido viņa realitāti. Tomēr šī koncepcija ir balstīta uz personīgo pieredzi un metafizisku izpratni, nevis teoriju, kas pamatota ar tīri zinātniskiem pierādījumiem. Tomēr pieņēmumu likumu mēs varam aplūkot gan no zinātniskā, gan personīgās attīstības viedokļa.

Pieņēmumu likums no zinātniskā viedokļa

Pieņēmuma likums nav tieša zinātniska teorija, taču daži zinātniskie jēdzieni un psiholoģiskie principi var palīdzēt to netieši izskaidrot.

1. Zemapziņas ietekme

• Zemapziņa ir spēcīgs mehānisms, kas pārvalda daudzas mūsu domas un uzskatus.
• Psihologa Zigmunda Freida darbi pierādīja zemapziņas ietekmi uz cilvēka uzvedību.
• Kā apgalvo Nevils Godards, zemapziņas uzskati var ietekmēt to, kā cilvēks uztver un izjūt pasauli.

2. Pašizpildās pravietojums

• Šis jēdziens, ko definēja sociologs Roberts K. Mertons (Robert K. Merton), attiecas uz lielāku varbūtību, ka situācija, kurai cilvēks tic, notiks viņa pārliecības dēļ.
• Piemērs: Ja skolēns tic, ka viņam vai viņai veiksies, viņš vai viņa rīkosies atbilstoši, un palielināsies varbūtība, ka viņam vai viņai patiešām veiksies.

Šis jēdziens ir paralēls pieņēmuma likumam. Jo cilvēks pieņem situāciju tā, it kā tā būtu notikusi, attiecīgi programmē savu zemapziņu un attīsta atbilstošu uzvedību.

3. Neiroplasticitāte

• Neiroplasticitāte, smadzeņu spēja sevi pārveidot, liecina, ka mūsu domas ietekmē mūsu neironu tīklus.
• Atkārtojot pozitīvu pieņēmumu atkal un atkal, var atbalstīt smadzeņu pārstrukturēšanu, lai pielāgotos šim pieņēmumam.

4. Placebo efekts

• Placebo efekts attiecas uz gadījumiem, kad cilvēka ticība ārstēšanai vai medikamentiem izraisa pozitīvas izmaiņas viņa fiziskajā stāvoklī.
• Pieņēmuma likums līdzīgi liecina, ka ticība kādam var radīt garīgu un fizisku efektu.

Metafiziskā un personiskās attīstības perspektīva

Nevila Godarda mācības nav balstītas uz zinātniskiem pamatiem, bet gan uz metafizisku pasaules uzskatu. Saskaņā ar viņa teikto:

• Neveikala Dieva gara spēks: Domas un emocijas rada realitāti.
• Enerģija un frekvence: Cilvēka prāts var radīt izmaiņas ārējā pasaulē, ietekmējot enerģijas frekvences.

Šī izpratne ir saistīta arī ar tādām teorijām kā kvantu pievilkšanās likums, lai gan šādas teorijas ir populāras metafiziskas idejas, nevis zinātniski likumi, ko atzīst mūsdienu fizika.

Pieņēmuma likuma realitāte, pamatojoties uz personīgo pieredzi

Daudzi cilvēki apgalvo, ka pēc pieņēmumu likuma praktizēšanas ir piedzīvojuši pozitīvas pārmaiņas. Lai gan nav zinātnisku pierādījumu šādai pieredzei, tas var būt efektīvs šādu iemeslu dēļ:

• Pozitīvās domāšanas spēks: Ja cilvēki ir pozitīvi noskaņoti, viņu ietekme uz sevi un apkārtējo vidi var pozitīvi mainīties.
• Paaugstināta motivācija: Pieņēmums, ka mērķis ir sasniegts, var mobilizēt cilvēku un palielināt viņa rīcību mērķa sasniegšanai.

Kritika un ierobežojumi

1. Zemapziņas pārspīlējums Pieņēmuma likumā zemapziņa tiek uzskatīta par ārkārtīgi spēcīgu mehānismu. Mūsdienu psiholoģija tomēr atzīst, ka zemapziņa ir efektīva, taču norāda, ka šai spējai ir robežas.
2. Zinātnisko pierādījumu trūkums: Pieņēmuma likums nav atzīts par zinātnisku teoriju. Lielākā daļa tās apgalvojumu ir balstīti uz anekdotēm.
3. Ārējo faktoru ignorēšana: Lai gan pieņēmumu likums apgalvo, ka cilvēka domas un uzskati veido visu, tajā nav pietiekami ņemta vērā vides un sabiedrības faktoru nozīme.