Vai tukšuma stāvoklis ir reāls vai zinātnisks?

Tukšuma stāvokļa, kas tiek definēts kā tukšuma stāvoklis, realitāte ir izskaidrota tādā veidā, kas neatstāj vietu šaubām.

Vai tukšuma stāvoklis ir reāls?

Tukšuma stāvokļa realitāti var aplūkot dažādos veidos no garīgās un zinātniskās perspektīvas:

1. Garīgā perspektīva

Saskaņā ar daudzām garīgajām un ezotēriskajām mācībām tukšuma stāvoklis tiek uzskatīts par garīgās apgaismības vai vienotības ar universālo enerģiju rādītāju. Īpaši Austrumu filozofijās un meditācijas praksēs “tukšuma” (šūnjata) jēdziens ir viens no pamatmērķiem, lai atbrīvotu prātu no visām pieķeršanām un sasniegtu tīru apziņu. No šī viedokļa raugoties:

  • Meditatīvā atmoda: Dziļas meditācijas laikā var atbrīvoties no ego un mentālajiem procesiem un saplūst ar universālo apziņu.
  • Enerģijas līmeņa pieredze: Enerģētiskais līmenis: Daži enerģijas praktizētāji šo stāvokli apraksta kā “enerģētisko tukšumu” vai “atgriešanos pie avota”.

2. Zinātniskā perspektīva

No zinātniskā viedokļa nav konkrētu pierādījumu par tukšuma stāvokļa eksistenci, taču līdzīgu pieredzi var izskaidrot neiroloģiski un psiholoģiski.

  • Neiroloģiski skaidrojumi:
    • Dziļas meditācijas laikā smadzeņu viļņi pārvietojas uz alfa vai tēta līmeni. Tas var izraisīt cilvēka atslēgšanos no ārējās pasaules un dziļas relaksācijas jeb transa stāvokli.
    • Meditācijas vai transa laikā var tikt nomākts smadzeņu noklusējuma režīms, ko sauc parnoklusējuma režīma tīklu (DMN), un tas var izraisīt sevis uztveres zudumu.
  • Sensorā deprivācija:
    • Līdzīgi ir arī tādi pārdzīvojumi kā sensorās deprivācijas tvertnes. Pilnīgs ārējo stimulu trūkums var radīt cilvēkam “tukšuma” sajūtu.
    • Šī pieredze neiroloģiski ir saistīta ar to, ka smadzenes nereaģē uz sensoriem.

Vai tukšuma stāvoklis ir zinātnisks?

Zinātniskā ziņā tukšuma stāvoklis vēl nav izmērāma vai pierādāma parādība. Tomēr neiroloģiskie pētījumi liecina, ka šādi apziņas stāvokļi var būt saistīti ar smadzeņu darbību. Dažas iespējas

  1. Meditācija un neiroplasticitāte: Tādas prakses kā meditācija var mainīt smadzeņu struktūru un darbību. Šādu pieredzi var izskaidrot ar smadzeņu neiroplasticitāti.
  2. Apziņas stāvokļi: Ir novērotas atšķirības smadzeņu darbībā dziļas meditācijas vai transa stāvokļu laikā. Īpaši theta viļņu pastiprināšanās var radīt atsvešinātības no realitātes sajūtu.

Tāpēc tukšuma stāvokli var izskaidrot ar dažiem neiroloģiskiem un psiholoģiskiem mehānismiem, lai gan tie nav pilnībā zinātniski apstiprināti.

Atstājiet savu komentāru